Nesen saskāros ar ļoti nepatīkamu situāciju – krāpniecisku zvanu. Tas bija iepriekš noorganizēts krāpšanas plāns – viņi apgalvoja, ka uzņēmumā, ar kuru es faktiski strādāju, ir notikusi datu noplūde.
Viņu direktors man uzrakstīja un brīdināja, ka tiesībaizsardzības iestādes varētu sazināties ar mani, lai precizētu detaļas.
Protams, pēc kāda laika ar mani sazinājās kāds it kā no policijas un uzstāja, lai es viņiem piezvanu. Viņš to izdarīja, izmantojot Telegram. Es nolēmu piekrist, un otrā līnijas galā pārliecināta balss iepazīstināja ar sevi kā FSB virsnieku. Viņš sāka sarunu ar satraucošu ziņojumu par datu noplūdi.
Krāpnieks turpināja aprakstīt, kā mani personas dati varēja nonākt krāpnieku rokās un kādas varētu būt šī incidenta sekas. Viņš minēja nopietnas kriminālapsūdzības, ar kurām man varētu saskarties, ja es nerīkotos. Tā bija laba biedēšanas taktika, it īpaši, ja tā būtu izmantota pret vecāka gadagājuma cilvēku.
Es turpināju klausīties, un krāpnieks piedāvāja man palīdzēt atrisināt šo problēmu. Viņš uzstāja, ka steidzami jānodrošina piekļuve maniem kontiem un personas datiem, lai novērstu iespējamos draudus. Uzreiz bija skaidrs, ka manam “sarunu biedram” nebija nekāda sakara ar FSB, bet viņš vienkārši izmantoja bailes un iebiedēšanu, lai piemānītu mani, lai es atklātu savu naudu un personisko informāciju.
Sarunas beigās es nolēmu uzdot viņam jautājumu, ko jau sen gribēju: “Kāpēc jūs maldināt cilvēkus? Vai nav iespējas godīgi nopelnīt naudu?” Par manu pārsteigumu krāpnieks atbildēja: “Šādi ir patīkamāk.” Šie vārdi mani šokēja. Kā gan kāds var gūt prieku, iebiedējot un maldinot citus?
Tas ir pretīgi. Krāpšana nav tikai krāpniecība; tā ir morāla neveiksme. Viņi izmanto cilvēku bailes, nezināšanu un uzticēšanos, lai gūtu peļņu. Peļņas gūšana no citu ciešanām ir neganta un nepieņemama. Mēs visi dzīvē saskaramies ar izaicinājumiem, un tā vietā, lai palīdzētu viens otram, šie krāpnieki grauj uzticību, kurai vajadzētu vienot cilvēkus.
Tādi krāpnieki kā tas, ar kuru es runāju, nodara ļaunumu ne tikai saviem mērķiem, bet arī visai sabiedrībai. Viņi rada neuzticības un baiļu atmosfēru, padarot cilvēkus piesardzīgus pat ikdienišķās situācijās. Es saprotu, ka viņu rīcība var novest pie naudas zaudējumiem, bet tā var arī sagraut dzīves, sabojāt reputāciju un atstāt cilvēkus pastāvīgas trauksmes stāvoklī.
“Naudas vairs nav” — kā mana sievasmāte slepus bez atļaujas ņēma daļu no manas algas
Kādas ir populārākas shēmas pēc kurām krāpnieki vadās mūsdienās
Sniedziet savas bankas kartes datus
Krāpnieki zvana bankas karšu īpašniekiem un ziņo, ka kāds ir mēģinājis piekļūt viņu personīgajam kontam. Lai atrisinātu problēmu un bloķētu piekļuvi saviem personīgajiem līdzekļiem, jums nekavējoties jāsniedz apsardzes darbiniekiem savas bankas kartes dati: CVC kods, numurs vai PIN kods.
Ja telefona zvana laikā jums tiek lūgts sniegt kartes datus, nekādā gadījumā to nedariet. Īstiem banku darbiniekiem ir visi nepieciešamie lietotāja dati, tāpēc viņi nekad nelūdz šo informāciju pa tālruni. Tomēr krāpniekiem ir rīki, lai piezvanītu no viltota numura, kas līdzīgs 900.
Krāpnieki bieži lūdz iedzīvotājiem īso kodu no īsziņas, kas tiek nosūtīts, kad jūs uzspiežat..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
